Continuity of the "Death of God" Concept in Bataille's Novels L'abbe C, Story of the Eye and the Dead Man: "Dieva nāves" jēdziena kontinuitāte Bataja romānos"Abats K.", "Acs stāsts" un "Mirušais".
Šī raksta galvenais mērķis ir izsekot "dievišķā" jēdziena attīstībai franču filozofa un rakstnieka Žorža Bataja (1897-1962) darbos. Rakstā analizētajos romānos "dievišķā" jēdziens parādās kā "Dieva nāves" jēdziens, savukārt romāns tiek interpretēts kā mākslas darbs, ar...
| Published in: | Cel̜š |
|---|---|
| Main Author: | |
| Format: | Electronic Article |
| Language: | Latvian |
| Check availability: | HBZ Gateway |
| Fernleihe: | Fernleihe für die Fachinformationsdienste |
| Published: |
LU Akadēmiskais apgāds
2011
|
| In: |
Cel̜š
|
| Further subjects: | B
Theology
B Bataille, Georges, 1897-1962 B Death of God B Christianity B EROTICA B Philosophy |
| Online Access: |
Volltext (kostenfrei) |
| Summary: | Šī raksta galvenais mērķis ir izsekot "dievišķā" jēdziena attīstībai franču filozofa un rakstnieka Žorža Bataja (1897-1962) darbos. Rakstā analizētajos romānos "dievišķā" jēdziens parādās kā "Dieva nāves" jēdziens, savukārt romāns tiek interpretēts kā mākslas darbs, ar kura palīdzību autors komunicē ar lasītāju, transcendentālā, neapzinātā un asociatīvā līmenī attēlojot fenomenus, kurus nav iespējams adekvāti skaidrot zinātniskā un nepārprotamā veidā. "Dieva nāves" "konstrukcijas" procesā Ž. Batajs izmanto literāru naratīvu, ar erotisma palīdzību meklējot veidu, kā prozā iemiesot kopumu (jeb "visu"), un uzsverot, ka erotismam cilvēciskajā pasaulē piešķirama nozīme, kas nav izskaidrojama ar zinātnisku metožu palīdzību. Tā kā erotisms ir indivīda iekšējās dzīves subjektīvs aspekts, Bataja skatījumā tas ir cieši saistīts arī ar indivīda religisko pieredzi. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc apzinu par dievišķā trūkumu jeb klātneesamību Batajs savos romānos skaidro ar erotisma palīdzību. Šis raksts iedalīts četrās dalās - pirmā ietver īsu pārskatu par paša raksta struktūru un pievērš uzmanību dažiem būtiskiem Ž. Bataja domāšanas aspektiem. Otrā raksta dala interpretē romānu "Abats K.", parādot "Dieva nāves" jēdzienu kā "iekšējā slepkavas" jēdzienu. Raksta trešā dala veltīta romānam "Acs stāsts" un analizē "Dieva nāvi" kā nežēlīgu slepkavu. Ceturtajā šī raksta dalā "Dieva nāve" aplūkota post factum, t. i., koncentrējoties uz cilvēka eksistenci situācijā, kurā Dievs izrādās miris, un analizējot ne vien apzinu par "pietrūkstošu/klātneesošu" Dievu, bet arī "Dieva nāvi" kā sistēmiska, "dogmatiska" elka bojāeju. Piektajā, raksta noslēdzošajā dalā, šie jēdzieni tiek savietoti, lai mēginātu konstruēt Bataja "Dieva nāves" modeli, kas vienlīdz balstīts uz visu romānu iepriekšējām interpretācijām. Raksta galveno domu varētu formulēt šādi: Bataja aprakstītais "Dieva nāves" jēdziens šajos romānos var tikt formulēts šādi: šajos romānos tēlotā "Dieva nāve" var tikt skaidrota kā "klātneesoša Dieva klātbūtne", turklāt tai ir daudz kopīga ar indivīda paša apzinu par savu iekšējo pieredzi. (Latvian) |
|---|---|
| Contains: | Enthalten in: Cel̜š
|